2014./ 2015. Māc. gadā skolas vides tēma bija ūdens. Visu
mācību gadu gan mācību priekšmetos, gan interešu izglītībā akcents bija uz
ūdens tematiku. Ziemassvētku gaidās skolas pagalmā no svecēm izgaismojās akas
simbols-
Aka ir ļoti spēcīga zīme. Tā
nav parasta aka, bet gan mūsu senās kultūras bagātību aka. Tā glabā senču senās
gudrības. Akas zīme ir vārti uz citu pasauli, kur katrs var izvēlēties savu
turpmāko likteni. Ieskatoties gudrības akā (kā pasakā par Maiju un Paiju) var
uzzināt, kas ir mīlestība, kā cienīt vecākus un godāt senčus, klausīt labu
padomu, ko nozīmē tikums, arī atrast atbildi uz jautājumu- kas esmu es, kam es
šajā pasaulē būšu noderīgs....
5.- 6. Klases lugas izvēles pamatā arī bija ūdens kā
pārveidojošais, atdzimšanai jaunā kvalitātē simbols lugā „Trīs vērpējas”. Lugas
gaitā izspēlējās doma par to, ka cilvēkam laiku pa laikam nepieciešams
attīrīties, tāpēc jaunai princis lec upē, kļūst par vēzi un atbrīvo princesi no
lāsta. Šeit ūdens-
Ļoti
sens un universāls dzīvības izcelšanās un auglības simbols.
Visās galvenajās kosmogonijās dzīvība radusies no pirmatnējiem ūdeņiem, kas
ir sievišķs bezveidīgas
iespējamības simbols. Plašākā nozīme ūdens simbolizē visu materiālās pasaules mainīgo daļu un
šķidrumu (asins, augu sulas, spermas) apriti, kā arī izšķīšanu, sajaukšanos,
vienotību un atdzimšanu. Rigvēdā tiek slavināts ūdens kā visa esošā
radītājs. Vistīrākajam ūdenim, it īpaši rasai un avota ūdenim, ka arī lietum kā
dievišķas žēlsirdības izpausmei, Zemes mātes (avota ūdens) vai debesu dievu
dāvanai (lietus un rasa) tiek piedēvētas dziedinošas spējas. Saldūdens kā šķīstīšanas elementa pielūgšana
sevišķi izteikta ir to valstu reliģiskajās tradīcijās, kur trūkst ūdens. Par to
liecina islāma, jūdaisma, kristietības un hinduisma attīrīšanās vai kristīšanas
rituāli. Kristīšana apvieno ūdens šķīdināšanas u auglības spēkus: tajā nomazgā
grēkus, izdzēš iepriekšējo dzīvi, dzemdē jaunu. Raksturīgi attīrīšanās un atdzimšanas
simbolu piemēri ir plūdu mīti, kuros tiek iznīcināta grēcīga cilvēku
sabiedrība.Ūdens var būt garīga uztura un pestīšanas metafora, kā Jāņa
evaņģēlijā (4:14), kur Kristus pavēsta sievietei no Samarijas: „Tie, kas dzers
no tā ūdens, ko Es tiem dodu, nekad nebūs izslāpuši.” NO dzīvības koka paradīzē
iztekošie strauti ir pestīšanas simboli.Ūdeni mēdz pielīdzināt arī gudrībai.
Piemēram, daoisma metaforā ūdens atrod savu ceļu apkārt šķēršļiem – tas ir
šķietama vājuma triumfs pār spēku.Psiholoģijā ūdens simbolizē bezapziņas
enerģiju, tas noslēpumus un briesmas.Nemierīgs ūdens budismā simbolizē
satrauktu izpausmju plūdumu. Savukārt stāvoša ūdens dzidrums attēlo apcerīgu
vērojumu.Leģendās un folklorā ezeri
ir divvirzienu spoguļi, kas dabas pasauli atdala no pārdabiskās. Ezeru
un strautu dievības parasti ir jauneklīgi, ar pareģa vai dziednieka spējām
apveltīti gari. Cilvēki mēģināja iegūt garu labvēlību ar ziedojumiem – tā
radusies tradīcija mest strūklakās monētas un iedomāties vēlēšanās.Ūdens kā
pārejas simbols izskaidro daudzos mītus, kuros upes vai jūras iezīmē robežu
starp dzīvo un mirušo pasauli.Daudzas dievības
ir dzimušas ūdenī vai staigā pa ūdens virsmu. Māņticība ūdeni tik cieši
saistīja ar tīrību, ka uzskatīja: ūdens spēj atvairīt ļauno. Tā radās paņēmiens
atklāt raganas, iemetot aizdomās turēto ūdenī, lai noskaidrotu, vai tā uzpeldēs
virspusē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru