Scenārijs
1.
Aka ir ļoti spēcīga
zīme. Tā nav parasta aka, bet gan mūsu senās kultūras bagātību aka. Tā glabā
senču senās gudrības. Akas zīme ir vārti uz citu pasauli, kur katrs var
izvēlēties savu turpmāko likteni. Ieskatoties gudrības akā (kā pasakā par Maiju
un Paiju) var uzzināt, kas ir mīlestība, kā cienīt vecākus un godāt senčus,
klausīt labu padomu, ko nozīmē tikums, arī atrast atbildi uz jautājumu- kas
esmu es, kam es šajā pasaulē būšu noderīgs....
Absolventiem priekšā izveidota
akas forma. Sabīne met akmentiņus, nāk absolventi pa vienam, rokās ziedi
vecākiem un ūdens piliens, uz piliena
pašvērtējums.
2.
Mālpils
internātpamatskolas 9. Klases un 3. Kursa izlaidumu uzskatu par atklātu. Lūdzu
nodziedāt Latvijas valsts himnu.
Fonā ūdens viļņošanās, katrs nolasa savu
teikumu, iemet akā)
3.
Piliens pa
pilienam- jūra krājas. Cilvēks pa cilvēkam- tauta rodas. Jūrai ir spēks, kas
nāk no pilienu kopības, tautai- no cilvēku. Un, lai cilvēks spētu ūdens
atspulgos viļņoties, debesīs lūkoties, zvaigznes saskaitīt, zemi izsmaržot,
mīlot pasaulē lūkoties, vajadzīga ligzda- ģimene.
Katrs pasaka savu teikumu
vecākiem, skan „Ai, kājas tik vieglas...” pasniedz vecākiem ziedus. Paņem
ziedus skolotājiem. Slaidu šovs par
skolas dzīvi( fonā Muļķe sirds”)
4.
Uzaicinām mums
pievienoties pirmo skolotāju-
5. Vēl vienmēr jūtos bērns es Tavā tuvumā,
Kaut baltiem ziediem apber mani pavasar’s
Bet mana mūža labākajā guvumā
Ir, pirmā skolotāja, arī Tava daļa.
6. Visi kopā saka- Paldies! ( pasniedz ziedus pirmajai skolotājai)
5. Vēl vienmēr jūtos bērns es Tavā tuvumā,
Kaut baltiem ziediem apber mani pavasar’s
Bet mana mūža labākajā guvumā
Ir, pirmā skolotāja, arī Tava daļa.
6. Visi kopā saka- Paldies! ( pasniedz ziedus pirmajai skolotājai)
7. Mums labas atmiņas būs,
Lai kā kuram gājis.
Mēs atcerēsimies jūs
Skola un skolotāji.
Kad padoms vajadzīgs būs
Un spēks, ko te krājām,
Mēs atcerēsimies jūs
Skola un skolotāji.
Lai kā kuram gājis.
Mēs atcerēsimies jūs
Skola un skolotāji.
Kad padoms vajadzīgs būs
Un spēks, ko te krājām,
Mēs atcerēsimies jūs
Skola un skolotāji.
8.
Visi kopā- Paldies! ( pasniedz ziedus
skolotājiem)
9.
Tagad vēlamies pateikties mūsu audzinātājai Benitai
Kuriņai.
10. Un tagad, skolotāj, tu mazliet apsēdies,
Jo tava steiga aizsteigusies. Klusu
Kā circenis tikšķ vecais pulkstenis,
Un bargais skolas zvans ir nolicies uz dusu.
Jo tava steiga aizsteigusies. Klusu
Kā circenis tikšķ vecais pulkstenis,
Un bargais skolas zvans ir nolicies uz dusu.
Ir pēkšņi šajā nemierkrastā miers,
It visas rūpju laivas uzvilktas ir malā.
Var atļaut četrdesmit minūtēm
Bez grožiem skriet. Ir svētki galu galā.
It visas rūpju laivas uzvilktas ir malā.
Var atļaut četrdesmit minūtēm
Bez grožiem skriet. Ir svētki galu galā.
Ir svētki, skolotāj, un Tu
Reiz rokas gādīgās nu vari salikt klēpī
Un pavasara saulē pasapņot, un aizmirst par
To paguruma mirkli, ko no visiem slēpi.
Reiz rokas gādīgās nu vari salikt klēpī
Un pavasara saulē pasapņot, un aizmirst par
To paguruma mirkli, ko no visiem slēpi.
11. Visi kopā –
Paldies!
12. Vārds klases audzinātājai Benitai Kuriņai.
13. Manas Latvijas sētās daudz aku –
zaļiem akmeņu grodiem un vecas,
koka spainis uz vindas pleca,
zilas nātres uz aizlaistas takas
un vectēva stādīti bērzi blakus.
zaļiem akmeņu grodiem un vecas,
koka spainis uz vindas pleca,
zilas nātres uz aizlaistas takas
un vectēva stādīti bērzi blakus.
Tās
ir gudrās, tās ir teiksmu akas, -
nevajag aizmirst vecās un gudrās,
smelsim ūdeni - dziļo urbumu balvu,
lai asinis sadzeļ vēsās skudras
un noskaidro galvu...
nevajag aizmirst vecās un gudrās,
smelsim ūdeni - dziļo urbumu balvu,
lai asinis sadzeļ vēsās skudras
un noskaidro galvu...
14.
Vārds skolas
direktorei un mācību pārzinei apliecību par pamatskolas beigšanu izsniegšanai.
Tiek izsniegtas beigšanas
apliecības.
Manas trīs laimītes
vienmēr satiekas ceļā,
es sastopu viņas pie akas,
kad likteni smeļu.
un saka pagātnes laime,
sevī vērdamās klusi:
-Zinu, ka iespēju panest it visu,
ko pārcietusi.
-Bet es zināšuvisu, kas būs,-
bilst nākotnes laime.
Manas trīs laimītes
vienmēr satiekas ceļā,
es sastopu viņas pie akas,
kad likteni smeļu.
un saka pagātnes laime,
sevī vērdamās klusi:
-Zinu, ka iespēju panest it visu,
ko pārcietusi.
-Bet es zināšuvisu, kas būs,-
bilst nākotnes laime.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru